Lēmums ir pieņemts

Esmu pieņēmusi lēmumu šajā rudenī neturpināt mācības 'Šefpavāros'. Kaut kā aizvadītajā gadā daudz par daudz virtuves manā dzīvē ienāca. Jau tik tālu, ka jutos neērti runājot par jelko, kas saistās ar ēdienu, kā arī piefiksēju, ka sāk negribēties mājās gatavot ēst. To es negribu! Tādēļ nepieciešama pauze un atgriešanās no skolas & restorānu virtuves uz savējo mājās. Ar laiku to trakkkkki daudzo pavārgrāmatu un žurnālu lasīšanai, eksperimentiem, rosību un prieku rosīties, vairāk pievērsties 'Mājas restorāna' idejas aktualizēšanai. Visticamāk, ka biežāk arī te blogā būšu sastopama ar stāstiem. Tā, apmēram!

Tagad dažas nedēļas te būs pilnīgs miers un klusums, jo dodos atvaļinājumā. Vedīšu mājās iespaidus un dalīšos tajos - ko tais citās zemēs ēd un kas priecē.

Dabā ir garšīgi!

Jāņu brīvdienās krustu šķērsu vizinājāmies pa Z-Kurzemi. Vakariņas tika ķertas upē.
Pirmo mazo zivi atlaižam Tad ēdamā tiek noķerta

Sauciet mani par... Pavāri?!?

He, šodien pavisam īsi un priecīgi - tagad mani var saukt arī par Pavāri! Godam esmu tikusi galā ar mācībām, divām mēnešnieku praksēm un arī gala eksāmeniem. Pat svētku kūka notiesāta, ziedi saņemti un pasniegti, izlaiduma foto pie skolas ieejas uzknipsēts.

Prieks, ka iznākumā kā uzvarošie ir divi 9ieki. Nu, burtiski kā teicamniecei! Tā laikam sanāk, kad dara, kas patīk & patīk, ko dara. Tagad drusku atpūta un septembrī uz Šefpavāriem. Kustinam, kustinam pelēko masu!

Kā ar kazas siera bumbiņām izgāja

Pēdējo reizi stāstīju par to, kā veicās praksē, un, kādas gudrības tur smēlos (arī dalījos). Viena no jauniegūtajām atklāsmēm bija kazas siera bumbiņas, ko plānojās iemēģināt arī pašai mājas apstākļos. Tādēļ biju jo priecīga dienā, kad mamma tika pie kazas siera un padalījās ar mani.

Sagatavošanās darbi tika veikti, lai varētu ķerties vērsim pie ragiem:

- ielēju burciņā eļļu

- iegriezu burciņā svaigas dilles

- uzvilku gumijas cimdus

- atsevišķā bļodiņā samīciju viendabīgā masā sieru