Pēdējo reizi stāstīju par to, kā veicās praksē, un, kādas gudrības tur smēlos (arī dalījos). Viena no jauniegūtajām atklāsmēm bija kazas siera bumbiņas, ko plānojās iemēģināt arī pašai mājas apstākļos. Tādēļ biju jo priecīga dienā, kad mamma tika pie kazas siera un padalījās ar mani.
Sagatavošanās darbi tika veikti, lai varētu ķerties vērsim pie ragiem:
- ielēju burciņā eļļu
- iegriezu burciņā svaigas dilles
- uzvilku gumijas cimdus
- atsevišķā bļodiņā samīciju viendabīgā masā sieru
Klāt galvenais - pašu bumbiņu ripināšana. Ja prakses vietā izdevās smuki maziņas bumbiņas, tad mājās galīgi tā nevedās. Tā bumbiņu velšana arī tāda nosacīta sanāca - bija lipināšana, spiešana un tāda kā pieplicināšana. Izmēra ziņā bumbiņas padevās visai lielas.
Bet sanāca. Tika arī iemēģinātas svaigos lapu- dārzeņu salātos. Garšīgi.
Secinājums - sieram jābūt iespējami irdenam, mīkstam un mitram. Mammas sarūpētais bija dikti blīvs un sauss, kurš visticamāk bija paredzēts griešanai. Tādēļ - jo jēlāks, jo labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru