trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Es neesmu pazudusi! Tikai pazudusi

Es neesmu pazudusi no šī bloga. Vien pazudusi laukos. Neloģiski izklausās?! Neko darīt. Tā kā esmu sieviete un stereotipos par sievietēm piedienas 'neloģiski', izmantošu to šoreiz. Pēdējā laikā esmu aizrāvusies ar dzīvošanu un izdzīvošanu laukos. Vairāk par to, kā mums tur sokas, var lasīt te. Tā kā ēšana un gatavošana ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa (ja vien nepārkārtojas uz mielošanos restorānos, kas nav par mani), tad arī šajā laikā, kad nebiju blogā ar jauniem ierakstiem, protams, ka gatavoju. Arī eksperimentēju. Tikai mācībām gan vairs neesmu pievērsusies. Negribas Latvijā. Sapņoju, ka kādreiz varētu "Le Cordon Bleu" Londonā mācīties. Tikai tas ir tiiiiik dārgi, ka nekādi to ne atpelnīt, ne nopelnīt.

Kamēr sapņoju par studijām augstajā ārzemju skolā, nododos visādu grāmatu, kas tuvāk vai tālāk saistās ar pavārmākslu, lasīšanai, ievākšanai un izmēģināšanai. Saldo ēdienu sfērā par pilnīgu hītu manā virtuvē ir kļuvusi "Gardēža rokasgrāmata" (Hedviga Marija Štūbere) - visas realizējamas, ar mūsmājās pieejamām sastāvdaļām, loģiski izskaidrota gatavošana un šādi tādi knifi. To pirms pāris gadiem pilnīgi uz dullo nopirku "Zvaizgne ABC" uz atlaidēm. Nespēju beigt priecāties par tās lietderīgumu.

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Bietes cepeškrāsnī

Brīvdienās drauga vecmāmiņa Autiņa bagāžniekā iekrāmēja tā pavairāk galda bietes. Zaļas, nevārītas un stigri smukas. Veselīgas, garšīgas un pavairāk, tādēļ jāķeras to lietošanai klāt.

Darbības veiktās:
* uzkarsēju cepeškrāni līdz 200 grādiem
* nomizoju divas palielas bietes
* dziļā pannā ieklāju folliju
* panniņā sabēru plānās šķēlītēs sagriezās bietes. Ja biete liela, sākumā to uz pusēm sagriež. Šķēlītes plānas, bet ne pārspīlēti
* bietes apkaisu ar nedaudz sāli, kaltētu timiānu un olīveļlu. Ja garšo ķimenes, var tās pievienot. Šeit vieta improvizācijai - kādas garšvielas patīk, tās var lietot
* bietes pārklāju ar folliju un aizstiprinu ciet
* lieku krāsnī uz minūtēm 40-50
* tad ņemu ārā, apmaisu bietes un dzesēju

piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

Francija iedvesmo gardumiem

Atvaļinājumā Francijā redzētie gardumi iedvesmo. No visām apmeklētajām valstīm, tieši Francijā varētu iedomāties padzīvojam - tik skaisti un garšīgi tur ir. Lūk, kas iedvesmas rezultātā tapa jau otrajā dienā pēc atgriešanās mājup.

ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Lēmums ir pieņemts

Esmu pieņēmusi lēmumu šajā rudenī neturpināt mācības 'Šefpavāros'. Kaut kā aizvadītajā gadā daudz par daudz virtuves manā dzīvē ienāca. Jau tik tālu, ka jutos neērti runājot par jelko, kas saistās ar ēdienu, kā arī piefiksēju, ka sāk negribēties mājās gatavot ēst. To es negribu! Tādēļ nepieciešama pauze un atgriešanās no skolas & restorānu virtuves uz savējo mājās. Ar laiku to trakkkkki daudzo pavārgrāmatu un žurnālu lasīšanai, eksperimentiem, rosību un prieku rosīties, vairāk pievērsties 'Mājas restorāna' idejas aktualizēšanai. Visticamāk, ka biežāk arī te blogā būšu sastopama ar stāstiem. Tā, apmēram!

Tagad dažas nedēļas te būs pilnīgs miers un klusums, jo dodos atvaļinājumā. Vedīšu mājās iespaidus un dalīšos tajos - ko tais citās zemēs ēd un kas priecē.

trešdiena, 2011. gada 29. jūnijs

Dabā ir garšīgi!

Jāņu brīvdienās krustu šķērsu vizinājāmies pa Z-Kurzemi. Vakariņas tika ķertas upē.
Pirmo mazo zivi atlaižam Tad ēdamā tiek noķerta

otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs

Sauciet mani par... Pavāri?!?

He, šodien pavisam īsi un priecīgi - tagad mani var saukt arī par Pavāri! Godam esmu tikusi galā ar mācībām, divām mēnešnieku praksēm un arī gala eksāmeniem. Pat svētku kūka notiesāta, ziedi saņemti un pasniegti, izlaiduma foto pie skolas ieejas uzknipsēts.

Prieks, ka iznākumā kā uzvarošie ir divi 9ieki. Nu, burtiski kā teicamniecei! Tā laikam sanāk, kad dara, kas patīk & patīk, ko dara. Tagad drusku atpūta un septembrī uz Šefpavāriem. Kustinam, kustinam pelēko masu!

trešdiena, 2011. gada 1. jūnijs

Kā ar kazas siera bumbiņām izgāja

Pēdējo reizi stāstīju par to, kā veicās praksē, un, kādas gudrības tur smēlos (arī dalījos). Viena no jauniegūtajām atklāsmēm bija kazas siera bumbiņas, ko plānojās iemēģināt arī pašai mājas apstākļos. Tādēļ biju jo priecīga dienā, kad mamma tika pie kazas siera un padalījās ar mani.
Sagatavošanās darbi tika veikti, lai varētu ķerties vērsim pie ragiem:
- ielēju burciņā eļļu
- iegriezu burciņā svaigas dilles
- uzvilku gumijas cimdus
- atsevišķā bļodiņā samīciju viendabīgā masā sieru