Neba' nu gulēju laiskumā

Tikko finišēju ar praksi, kas ilga gandrīz mēnesi - no Lieldienām līdz pat aizvadītajai sestdienai! Gribu padalīties, kas tur labs izpeldēja, lai skaidrs, ka neba' nu biju atlaidusies slinkumā, nabu sauļojot.

Kopsavilkumam varu teikt, ka šajā prakses vietā (viesnīcas Hotel de Rome restorāns Otto Schwarz) ļoti, ļoti patika - pavāri profesionāli, ēdieni interesanti, kvalitatīvi un gardi, atmosfēra burvīga un īsts komandas gars tajā jūtams. No visiem pavāriem mācījos daudz, daudz jauna - detaļas un nianses, kuras ne uzskaitīt. Jo īpaši Liels Paldies Kristai un Sandim!

Prieks arī, ka man, zaļajam gurķim, ļāva dažādus darbus veikt un roku gandrīz itin visā iemēģināt. Tā kā restorānā darbu bija daudz (pasūtījumi lērumā un arī vairāki banketi), tad bieži varēju palīdzēt un ko jaunu iemācīties. Tur pirmo reizi taisīju saldējumu - gan vaniļas, gan pistāciju. Tagad plānā iegādāties saldējuma taisāmo aparātu un mājās pašai savu saldumu gatavot. Tiku arī pie creme brulee un panna cotta radīšanas, veltnīšu, knēdeļu un kazas siera bumbiņu gatavošanas, tāpat asistēju dažādu zivju ēdienu radīšanas procesā. Un, protams, daudzi citi darbi tika veikti - tagad, šķiet, lasi plānās šķēlītēs spētu aizvērtām acīm sagriezt.

Negrasos restorāna receptes atklāt, bet daži noderīgi padomi izpeldēja. Ar tiem tad arī padalīšos, cerot, ka noderēs:

- veikalā iegādājamās siera bumbiņas vieglu roku var uzripināt mājās. Nepieciešams svaigs kazas siers, eļļa, burciņa un gumijas cimdi. Velk rokās cimdus, samīca siera masu gabalu viendabīgā masā, rokās ņem mazu piciņu un veļ neliela izmēra bumbiņu, tad met iekšā burciņā, kurā ielieta eļļa (to vajag nedaudz - lai drusciņ nosedz bumbiņas). Burciņā, ja labpatīkas, var ievietot jelkādas sev tīkamas piedevas kā baziliku, pētersīļus, dilles, olīvas, čillī piparus utt. Eļļa un siers viegli pievelk piedevu garšu. Bumbiņas pēcāk plaši lietojamas salātiem, dārzeņu pildījumam, maizītēm u.c.;

- trauciņā ielej eļļu un tajā samet plānās sķēlītēs sagrieztu ķiploku. Eļļa uzsūc ķiploka garšu un aromātu, un lietojama salātos, kaut ko cepot, arī pievienojot kādām putrām vai zupai;

- sālot lasi, ieteicams sāli un cukuru lietot proporcijā 2:1, pāri kaisīt smalki kapātu apelsīna miziņu un visam pārliet nedaudz šņabīša. Tad lasi liek ar ādu uz augšu un ļaut savilkties;

- melns un gards uz maizes smērējamais brīnums sanāk, ja sablenderē melnās olīvas, piemet šķipsniņu sāls un nedaudz eļļas;

- mutē kūstošu gaļas ruleti var dabūt, ja masu 2x maļ gaļas mašīnā, tad berž caur metāla sietu, tin ruletē un liek tvaicēties/ sautēties;

- lai buljons sanāktu dzidrāks un gaišāks, burkānus un sīpolus pirms tam kārtīgi nocep, tik kārtīgi, ka pat riktīgi melns un piededzis sānos paliek;

- lai dilles un pētersīļi ilgāk uzglabātos, tos saliek pušķīšos tā, lai augšējās kuplās daļas vienā augstumā ir, nogriež garos kātus, tad liek aukstā ūdenī stāvēt. Zaļumi tā kā atmostas un vēl kuplo;

- un drusku nenopietnāk: trīs vai četri muskatrieksti esot nāvējoša deva cilvēkam, tas atūdeņojot ķermeni itin labi.

Nobeigumā milzu prieks, ka praksē pavadīto laiku pavāri novērtēja atzinīgi, pat pāris reizes pus-pajokam izmetot aicinājumu viņiem pievienoties. Paldies, bet man savs darbs ļoti patīk! Prakses dienasgrāmatā tiku pie daudziem apaļiem 10iem, arī dažiem 9 - tas ticamībai. Vairāk šādas prakses! Tagad jāsāk gatavoties skolas noslēguma eksāmeniem. Rudenī jāturpina mācības, lai tiktu pie Šefpavāra papīra.