Lēmums ir pieņemts

Esmu pieņēmusi lēmumu šajā rudenī neturpināt mācības 'Šefpavāros'. Kaut kā aizvadītajā gadā daudz par daudz virtuves manā dzīvē ienāca. Jau tik tālu, ka jutos neērti runājot par jelko, kas saistās ar ēdienu, kā arī piefiksēju, ka sāk negribēties mājās gatavot ēst. To es negribu! Tādēļ nepieciešama pauze un atgriešanās no skolas & restorānu virtuves uz savējo mājās. Ar laiku to trakkkkki daudzo pavārgrāmatu un žurnālu lasīšanai, eksperimentiem, rosību un prieku rosīties, vairāk pievērsties 'Mājas restorāna' idejas aktualizēšanai. Visticamāk, ka biežāk arī te blogā būšu sastopama ar stāstiem. Tā, apmēram!

Tagad dažas nedēļas te būs pilnīgs miers un klusums, jo dodos atvaļinājumā. Vedīšu mājās iespaidus un dalīšos tajos - ko tais citās zemēs ēd un kas priecē.

Sauciet mani par... Pavāri?!?

He, šodien pavisam īsi un priecīgi - tagad mani var saukt arī par Pavāri! Godam esmu tikusi galā ar mācībām, divām mēnešnieku praksēm un arī gala eksāmeniem. Pat svētku kūka notiesāta, ziedi saņemti un pasniegti, izlaiduma foto pie skolas ieejas uzknipsēts.

Prieks, ka iznākumā kā uzvarošie ir divi 9ieki. Nu, burtiski kā teicamniecei! Tā laikam sanāk, kad dara, kas patīk & patīk, ko dara. Tagad drusku atpūta un septembrī uz Šefpavāriem. Kustinam, kustinam pelēko masu!

Pirmās prakses finišs

Mana prakse laimīgi tuvojas beigām, vēl sešas dienas atlikušas! Ja tas būtu vienīgais, ko ikdienā daru, būtu tīri Ok (kas tad tas ir - četras stundas dienā?!). Bet tā kā viss notiek vēl pēc dienas gaitām un darba.. ehh, drusku pat brīnos, kā trīs nedēļas jau izturētas. Vietā Omītes teiktais: "Paņem vēl vienu darbiņu klāt un sapratīsi, cik viegli iepriekš bija!" Šobrīd ar ilgošanos skaitu dienas līdz 18.decembrim, tad skolēnu brīvlaiks un pat nezinu, kā būs, kad pēc darba būs.. vienkārši brīvs!?!

Šis ilgais maratons kārtējo reizi apliecina - jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt. Un pie visa var pierast! Vēl tāda priekš manis skaudrāka saprašana - pavāra darbs ir smags darbs. Ilgas stundas uz kājām (virtuvēs lielākoties nav krēslu), daudz rutīnas darbu, karstums no krāsnīm, daudz dažādi nepārtraukti tehniku trokšņi untātālāk. Litrs piena dienā garantēts!

Bet prakses stundas ir tā vērtas - saskāros ar reālo pavāra ikdienu, daudz lietas uzzināju un daudz noderīgus sīkumus ieraudzīju. Nekādi pie tā netiktu, ja nebūtu prakses.