Rāda ziņas ar etiķeti recepte. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti recepte. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Bietes cepeškrāsnī

Brīvdienās drauga vecmāmiņa Autiņa bagāžniekā iekrāmēja tā pavairāk galda bietes. Zaļas, nevārītas un stigri smukas. Veselīgas, garšīgas un pavairāk, tādēļ jāķeras to lietošanai klāt.

Darbības veiktās:
* uzkarsēju cepeškrāni līdz 200 grādiem
* nomizoju divas palielas bietes
* dziļā pannā ieklāju folliju
* panniņā sabēru plānās šķēlītēs sagriezās bietes. Ja biete liela, sākumā to uz pusēm sagriež. Šķēlītes plānas, bet ne pārspīlēti
* bietes apkaisu ar nedaudz sāli, kaltētu timiānu un olīveļlu. Ja garšo ķimenes, var tās pievienot. Šeit vieta improvizācijai - kādas garšvielas patīk, tās var lietot
* bietes pārklāju ar folliju un aizstiprinu ciet
* lieku krāsnī uz minūtēm 40-50
* tad ņemu ārā, apmaisu bietes un dzesēju

trešdiena, 2011. gada 1. jūnijs

Kā ar kazas siera bumbiņām izgāja

Pēdējo reizi stāstīju par to, kā veicās praksē, un, kādas gudrības tur smēlos (arī dalījos). Viena no jauniegūtajām atklāsmēm bija kazas siera bumbiņas, ko plānojās iemēģināt arī pašai mājas apstākļos. Tādēļ biju jo priecīga dienā, kad mamma tika pie kazas siera un padalījās ar mani.
Sagatavošanās darbi tika veikti, lai varētu ķerties vērsim pie ragiem:
- ielēju burciņā eļļu
- iegriezu burciņā svaigas dilles
- uzvilku gumijas cimdus
- atsevišķā bļodiņā samīciju viendabīgā masā sieru

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Nav pankūku, nav brīvdienu

Mūsu mājā viss ir vienkārši - ja ir brīvdienas, brokastīs ir pankūkas. Attaisnojumam der tikai kādu sastāvdaļu neesamība. Tomēr ir visai liela neiecietība, ja piektdienas vakarā, ejot veikalā, par brīvdienu pankūkām nav padomāts. Man šādas tradīcijas iedibināšanās šķiet ļoti šarmanta. Tādēļ ar prieku brīvdienu rītā pavadu ilgāku laiku pie plīts.

Lai pankūkas izdotos gardas, ir daži knifi, kuri jāzina. Viens no tiem - instruments, ar kuru maisa mīklu (bildē redzamais). Tas palīdz izvairīties no kunkuļiem. Otrs - mīklai jābūt pašķidrai. Kad pirmo reizi prakses vietā pavāre Irina rādīja savu recepti, neticēju, ka no tik šķidras mīklas var izdoties gardas pankūkas. Bet tieši no tādas izdodas!

svētdiena, 2011. gada 24. aprīlis

Vakariņas pēc laivošanas

Gribi, lai slavē pavāru?! Gatavo brīvā dabā pēc aktīvas dienas, piemēram, laivošanas. Lai pārsteigtu sagurušos laivotājus, nevajag daudz - tikai nedaudz piepirkt šo un to klāt ierastajiem makaroniem. Dažus saišķīšus svaiga bazilika, ķiplokus, sviestu un sagrieztus tomātus savā sulā - bundžās tirgojas. Svaigi gurķi vai iepriekš uzcepta gaļa būs tikai patīkams papildinājums. Tā tas gadījās piektdienas vakarā pie ugunskura pēc dienas uz ūdeņiem (bildē Vecaistēvs jeb Ivars).
Notika tā.

ceturtdiena, 2011. gada 14. aprīlis

Olbaltumkrēma gatavošana (smilšu groziņiem)

Kādai bloga lasītājai (izrādās, ka tādi ir :) ) radās interese par olbaltumkrēmu smilžu groziņiem. Pastāstīšu par diviem tā sagatavošanas veidiem - aukstais un karstais (uzputotais olas baltums bildē nočiepts no interneta). Aukstais: Olas baltumtu rūpīgi atdala no dzeltenuma, atdzesē un sākotnēji puto vienu pašu līdz izveidojas baltas putas. Paredzēto cukura daudzumu sadala 4-5 porcijās. Olu baltumam pieber vienu cukura porciju, puto līdz cukurs izšķīdis, tad pievieno otro porciju cukura, atkal puto līdz cukurs izšķīst, tad trešo, ceturto un piekto porciju. Gala rezultātā tiek iegūta bieza, spīdīga un vijīga masa, kuru liek konditorijas maisiņā ar uzgali, spiež tornīša veidā smilšu mīklas cepumos/ pamatos (tajā ieliek piciņu ievārījuma - nedaudz līdzsvaram skābums būs).

piektdiena, 2011. gada 25. marts

Tāpēc man patīk tirgus

Tirgum ir savs šarms! Tam piekritīs ikviens, kurš tur kaut kreizi ir pastaigājies, iepircies, padzīvojies. Ar tirgu mani saista ilgas un senas attiecības. Agrāk, kad tētis vēl bija te, brīvdienās biju viņa pavadone tirgus gaitām. Matīsa tirgus. Neatceros, ka kāds cits no ģimenes viņam pievienotos (atvainojos, ja ir citādi - manam ego patīk, ka esmu īpaša). Tieši tētis bija tas, kurš iepazīstināja ar tigus tradīcijām un tur esošo kārtību. Viņam bija īpaša tantīte skābajiem kāpostiem, arī gaļu pie savējās tantes uz stūra pirkām. Viņa mēdza dot mājienus, ja šoreiz pie viņas nevajadzēja iepirkties. No tirgus parasti lieliem maisiem izgājām. Un vēl visādās gaitās devāmies (uz bāzi, reizēm saimniecības veikaliem). Tā bija īpaša staigāšanās un iepirkšanās. Ar attiecībām. Ar personiskumu. Daudz. Patiesībā tikai tagad apjēdzu, cik ļoti īpašas bija šīs brīvdienas ar tēti. Cik tad bijām tuvi. Cik ļoti gribētos vēl ar viņu tā pastaigāties. Tāpat kā piecos no rīta celties, lai brauktu uz mežu ogās un sēnēs. Vai kopā vizināties pa būvmateriālu veikaliem, kad remonts Meža ielā brieda ...

Man joprojām patīk tirgus! Tagad uz tirgu eju viena. Uz Lielo tirgu. Jāatzīst, ka vasarā un rudenī gan daudz biežāk. Vasarā kopā ar Armandu. Tās ir reizes, kad ar ričuku izbraucam cauri pēc žāvētām zivtelēm, aliņa un kāda skābētā gurķa, lai pēcāk Daugavas krastā atlaistos un baudītu laiskumu. Kad eju viena, tad ar sarakstu un pa punktiem - svaigi lauku zaļumi, zivis, ogas, gaļa. Ziemā un rudenī jūtos droša tur pirkt zivis. Vasarā tikai agrā rītā tām uzticos. Zivis, zivis, zivtiņas.

svētdiena, 2011. gada 13. februāris

Pirmais pesto

Saka jau, ka pirmos kaķēnus slīcina, bet es gan gluži pretēji - no maisa ārā un parādu, kas sanāca. Ar pesto. Visi jau saka, ka viegli to pagatavot. Tad nu saņēmos un pamēģināju. Un tiešām viegli. Lai tik sastāvadaļas pieejamas un blenderis ērtībai palīdz.

pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

Kā es gaļu gatavoju

Fakts, ka neēdu gaļu, neatbrīvo no tās gatavošanas. Tā nu, gribot būt laba saimniecīte un draudzene, devos uz tirgu, lai pie bezgala šarmanta kunga iegādātos divus gabalus liellopa gaļas. Tāda kā fileja, tāda kā karbonāde, ar visu kaulu un paliela. Apjautājos gaļas-kungam par labāko gatavošanu un vienu porciju iedvesmoja sinepēm. Otrs jau klasiskās variants - sāls, pipari un sīpols.

piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Austiņcepumi pašas rokām

Man dikti garšo maziņie, plāniņie un kraukšķīgie austiņ-cepumi. Liels bija mans prieks, kad aizvadītajā gadā recepšgrāmatā "Gardēža rokasgrāmata" (Hedviga Marija Štūbere) uzzināju, kā šādus gardumus pagatavot pašai. Tas aizņem traki maz laika un ir tik vienkārši kā viens-divi gatavs! Esmu jau tiktāl, ka eksperimentēju un cepumus papildinu ar kanēli, šovakar pamēģināšu arī ar plānu, plānu kārtu ievārījuma. Vēl varētu magones iemānīt. Padalos šajos vienkāršajos soļos, arī bildēm.