Mana prakse laimīgi tuvojas beigām, vēl sešas dienas atlikušas! Ja tas būtu vienīgais, ko ikdienā daru, būtu tīri Ok (kas tad tas ir - četras stundas dienā?!). Bet tā kā viss notiek vēl pēc dienas gaitām un darba.. ehh, drusku pat brīnos, kā trīs nedēļas jau izturētas. Vietā Omītes teiktais: "Paņem vēl vienu darbiņu klāt un sapratīsi, cik viegli iepriekš bija!" Šobrīd ar ilgošanos skaitu dienas līdz 18.decembrim, tad skolēnu brīvlaiks un pat nezinu, kā būs, kad pēc darba būs.. vienkārši brīvs!?!
Šis ilgais maratons kārtējo reizi apliecina - jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt. Un pie visa var pierast! Vēl tāda priekš manis skaudrāka saprašana - pavāra darbs ir smags darbs. Ilgas stundas uz kājām (virtuvēs lielākoties nav krēslu), daudz rutīnas darbu, karstums no krāsnīm, daudz dažādi nepārtraukti tehniku trokšņi untātālāk. Litrs piena dienā garantēts!
Bet prakses stundas ir tā vērtas - saskāros ar reālo pavāra ikdienu, daudz lietas uzzināju un daudz noderīgus sīkumus ieraudzīju. Nekādi pie tā netiktu, ja nebūtu prakses.
Šis ilgais maratons kārtējo reizi apliecina - jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt. Un pie visa var pierast! Vēl tāda priekš manis skaudrāka saprašana - pavāra darbs ir smags darbs. Ilgas stundas uz kājām (virtuvēs lielākoties nav krēslu), daudz rutīnas darbu, karstums no krāsnīm, daudz dažādi nepārtraukti tehniku trokšņi untātālāk. Litrs piena dienā garantēts!
Bet prakses stundas ir tā vērtas - saskāros ar reālo pavāra ikdienu, daudz lietas uzzināju un daudz noderīgus sīkumus ieraudzīju. Nekādi pie tā netiktu, ja nebūtu prakses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru