Šodien atkal par to runājām skolā. Gandrīz jau biju piemirsusi, ka ir šāda lieta un, cik ļoti man tā nepatīk. Uzreiz pasaku, ka netiks minēti nekādi vārdi vai restorānu nosaukumi, parunāšu un pačīkstēšu tā globāli. Tie pavāri, kas sevi tai pulciņā ieraudzīs, paši sapratīsies un varēs lemt, kā tālāk būt. Tie, kuri jūtas nepatiesi apvainoti vai aizvaino šāds skats uz profesijas kultūras līmeni - atvainojos uzreiz! Nekā personīga!
Mana sāpe ir lamašānās. Lamāšanās virtuvē. Virtuve kā darba vieta un ēdināšana kā bizness. Es nerunāju par nošķendēšanos, ja kas nolīst garām, piedeg vai satraumējas. Man ir pilnīgi neskaidrs un nesaprotams, kā var lamāties, gatavojot ēst. Rupjos vārdus bārstīt pa labi-pa kreisi, gan apmeklētājiem veltot, gan ēdienam, gan vienkārši kā fonu tos visus bļēēē un fak u.c. trijstāvīgos lietojot. Nesaprotu. Kāds pagatavoto maltīti pēc tam ieliek mutē, apēd un ļauj ieplūst ķermenī šīm pavāra emocijām, vārdiem, domām. Restorāna apmeklējums viesim ir svētki. Tā ir dāvana?!
Mans sašutums nav uz līdzenas vietas radies, tas no pieredzes - prakses vietā bija pavārs, kuram valodā visi šitie bļāā gluži un vai komata vietā gāja. Kad no mēnesi ilgās prakses atgriezos skolā, dalījos ar citiem studentiem par šo tēmu. Un kas atklājās? Esot bijis vēl trakāk! Esot bijušas virtuves, kur praktikants kā baltais zvirbulis runājis tīri, atturoties no rupjībām. Arī ar pasniedzējiem aprunājāmies un atklājās, tiešām - pat sabiedrībā cienījami un zināmi pavāri virtuvē nekautrējas lamāties. Kā jau iesākumā minēju, es nerunāju par šķendēšanos, ja kas greizi aizgājis (visi jau tikai cilvēki). Attaisnojumu šitai lamāšanās kultūrai virtuvē joprojām neesmu radusi. Nemaz negrasos.
Protams, ne jau visās virtuvēs tā notiek. Ir daudz labu, gaišu, tīru un iedvesmojošu piemēru. Man gribējās par šo jauniepazīto un atklāto sāpi parunāt. Jo tikai mūsu pašu rokās (topošie pavāri, jau praktizējošie pavāri) ir virtuves kultūra, ieradumi un kārtība tajā. Gribas, lai ir prieks! Prieks pašiem strādāt un gatavot. Lai viesi jūt, ka ir prieks! Davaiķe žiķ družna i kuļturaļna!
3 komentāri:
Sveiki!
Mans komentārs gan nav saistībā ar tieši šo ierakstu, bet atsaucoties uz vienu citu ierakstu, kurā mudināts jautāt pēc padoma, es tagad jautāju.
mana vislielākā interese ir par olbaltumu groziņiem. Iespējams, Jums ticis mācīts, kā tieši jāpagatavo olbaltuma groziņu olbaltuma daļa. Cik esmu mēģinājusi, man nekādīgi nesanāk tādi, kādus var dabūt tradicionālās konditorejās. :( Šī ir mana galvenā interese.
Otrs jautājums ir par kafijas maizītēm. Ļoti gribētu uzzināt, kā tās pagatavo. gan dzelteno vidiņu, gan kā tieši jāsavij mīklas daļa, lai to iegūtu tādu, kāda tā ir kafijas maizītēm.
Vēl ļoti noderētu tradicionālā bulciņu rauga mīklas recepte.
Paldie sjau iepriekš.
Sveiki!
Atsūtiet, lūdzu, savu e-pastu uz marta.zandersone@gmail.com un vakarā, kad tikšu pie pierakstiem, mēģināšu līdzēt ar atbildēm.
Paldies liels! uzrakstīju e-pastu
Ierakstīt komentāru