Vakariņas mājas restorānā

Šis būs liela prieka un sajūsmas stāsts! Man visu laiku gribas tādā pusspiedzienā runāt un līksmot! Aizvadītajā sestdienā tika realizēta dažādu iedvesmu radusies ideja Vakariņas mājas resotrānā. Iedvesmoja pasaules stāsti, ka restorāni kā eventi tiek organizēti mainīgās vietās un savdabīgos, ne-restorānīgos apstākļos. Arī latviešu meitenes stāsts, kas savās mājās uzrīkoja a la restorānu, tagad laikam Londonā ko līdzīgu organizēšot (šeit vairāk: http://www.whimsicalagnesiga.com/?p=9678). Mani biedri, sabiedrotie, iedvesmotāji un palīgi bija Zanīī un Rebeka.

Viss sākās pavisam nevainīgi, 15.janvāra laiskā pusdienas laikā visas trīs sēdējām Kūkotavā (iesaku, jauka vietiņa: http://www.kukotava.lv/) un spriedām par šo un to. Cita starpā pastāstīju, kādas aktualitātes un modes lietas notiek ēdināšanas pasaulē - augstāk minētie eventi un mājas restorāniņi. Viegli aizsapņojāmies, cik feini būtu tādā piedalīties. Un Zane ņēma un piedāvāja šo ideju ķerts ciet un realizēt. Uzrīkot savas Vakariņās mājas restorānā. Iedomājaties Berga terasi ar saulessardziņiem, grillu un vēsu baltvīnu vasaras siltajā pēcpusdienā?! Bet ko tur gaidīt? Labāk jau tagad! Rebeka Zani atbalstīja un atlika vien man piekrist. Veikli tika saskaņots vakariņu datums un apjausti pirmie veicamie darbi - Rebeka piedūrās ielūgumam un lika lietā savas svaigi apgūtās prasmes (ilustratorā, ja nekļūdos), man jāsaliek ēdienkarte. Sākam!

Laiks līdz pasākumam daudz. Apmēram divas nedēļas pirms tā tiek salikts loģistikas plāns - galdautu, svečturu, trauku, galda ieroču, galdu, krēslu, ziedu, auduma salvešu saraksts un piegāde no malu malām, tiek apjausti arī viesu apmēri, uzaicināts mūziķis, saplānota vakara norise ar ēdienu pasniegšanām, tostiem un citām niansēm. Pie darba ķērāmies visas, iesaistot arī Kristapu un Dzintaru (galda sadaļa).

Dienu pirms Vakariņām paņēmu brīvu dienu no darba, lai izstaigātu tirgu pēc pirmajiem labumiem, izpirktu Rimčiku un Otro elpu (tur ir tik šarmanti raibs trauku piedāvājums - mazie stapariki, sviesta trauciņi, maizes groziņi utt.), arī pēc trifeļu eļļas aizklejotu. Vakarā Pirms savās mājas gatavoju kūku, cepumiņus Svētdienas rītam cepināju (līdzi ņemšanai viesiem) un pakoju mantas.

Nākamajā rītā pēc 10iet jau biju lielajā tirgū smukākās foreles ķert un svaigus salātus galdam sarūpētu. 12:15 pagalmā iebrauc Zeltīte, tā tiek piekrauta ar gardumiem un virtuves gadžetiem (to noteikti ir vairāk nekā Armanda moču pasaulē), pa ceļam tiek savākta Zane ar četriem krēsliem un mantu maisu, tad ieripojam notikuma vietā un vairākos piegājienos visu sanesam uz augšstāvu. Un tad, un tad.. pamazām ar pieaugošu intensitāti sākas rosība. Dzintars atved galdu, meitenes mazgā traukus, kārto galdu, pucē māju, es vienu pēc otra noteiktā secībā un kārtībā gatavoju ēdienus - īstena svētku rosība. Tāda manā bērnībā visas dienas garumā valdīja, kad mājās gatavojāmies Ziemassvētkiem. Kad ar katru stundu neatgriezenisks satraukums iezogas itin visā, kas kust un nekust mājās.

Un tad pienācis īstais sākums - pirms 19iem ierodas pirmie viesi. Šarmantākā no šarmantākajām viesmīlītēm visus sagaida, cienā mājas vīna un aicina iejusties! Es gribu sev tādu viesmīli! Zane, Tev vienmēr būs vieta manā restorānā! Beidzot arī pašām vakariņām jāsakas. Laipni lūgti pie galda!

Pirmās ir uzkodas - pavāru skolas konkursanti. Tad sarkanā mošķu zupa (sveicieni Ivītim un Agnim!), atkal mazas uzkodiņas, otrais ar foreli, kartupeļu-trifeļu brīnumu un raibajiem lapu salātiem. Lai vieglāk viss kustas vēderā, seko biķerīts ar ananāsu svaigspiesto sulu, tad saldajā kūka un Paldies spēle! No Kristapa Paldies pārdevējam tirgū par foreli, ne ķilavām kā bija gribējis :) Pēc tam sekoja arī aicinājums doties uz otro stāvu. Tur mīksti dīvāni, ērti zvilņi un augļi & rieksti našķim. Visa vakara garumā viesmīlīte šarmē, rosās, knosās, rūpējas par viesu labsajūtu, tostiem, saviesīgām sarunām un ēdienu & dzērienu ne-trūkumu. No virtuves dzirdu smieklus, daudz smieklus. Tāds smaidīgs prieks!

Kad viss bija apēsts, virtuvē uzkopšanas darbi arī paveikti, varēju ierasties pie viesiem. Tā satraukusies nebiju sen. Manas pirmās mājas restorāna vakariņas kā nekā, ar vienpadsmit viesiem, trim nopietnajiem ēdieniem un trīs veidu uzkodām + augļiem (arī šokolādē mērcētiem). Pirmā vīna glāze rokās trīcēja. Un ātri noreibināja. Reibums no lielā prieka pavadīja atlikušo vakaru, arī visu svētdienu mājās kā smaidīgs saules stariņš dzīvojos! Un šodien joprojām esmu sajūsmā!

Un tagad mana Paldies spēle - Paldies visiem burvīgajiem viesiem, kuri ar savu klātbūtni pagodināja iedvesmas eksperimentu un radīja tik, tik, tik patīkamu, miermīlīgu un svinīgu atmosfēru! Paldies visiem, kuri bija iesaistīti organizēšanā - Re_Dzi pārim par viesmīlību, ļaujot restorānam pie sevis ieperināties (trakie pirms-pucēšanas darbi ir neapskaužami)! Dzintaram par galda rūpēm un tā sagādi! Zanei par viesmīlītes lomu - Tu biji Burvīga! Mūziķim par skaistajām dziesmām un noskaņas radīšanu! Un Armandam par atbalstu un sapratni! Jūs un mēs kopā radījām svētkus paši sev!

Nobeigumā gribas atklāt neoficiālo pasākuma devīzi, kura arī ir kā novēlējums ikvienam ik dienu - Svinam Dzīvi!