Es domāju, tātad esmu.
Es esmu tas, ko es ēdu.
Pārdomas par šo tēmu noder. Var uz apēdamo paskatīties no diviem aspektiem - praktiskā un apcerīgā. Praktiskais - ja ēd nesabalansētu, nepilnvērtīgu un neveselīgu pārtiku, gaužām vienkārši dara pāri miesai un kļūst slims. Ilgi nebūs jāgaida aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, kuņģa problēmas u.c. Ja skatās apcerīgi - ar pārtiku var nodrošināt ilgu, garu un veselu mūžu vai gluži pretēji - īsu un slimīgu dzīvi (tas, protams, nav vienīgais vaininieks, bet tomēr). Un tas ir jautājums ikvienam - ko vēlamies? Gribas dzīvot? Gribas pie pilna saprāta novecot? Jau senie gudrie mācīja - veselā miesā vesels gars. Ja dzīvot negribas, tad papildu jautājumi lieki.
Nesenā sarunā Agnītis atklāja atziņu: "Ja ēd bubertu, kļūst par bubinātāju." Re, es esmu tas, ko es ēdu!
4 komentāri:
...ja ēd uzpūteni,tad kļūst uzpūtīgs;ja ēd cepeti,tad par visu cepās;ja ēd putras,tad putrojas...Variantu diezgan daudz,vai ne?
Jūs ar Agnīti esat uz viena viļņa :)
...un,kas ēd kūku Napaleons-tam ir lielummānija!!!!!
nu,jā, tā ir, taču gribas pielikt klāt vēl kādu lietu - eju uz veikalu, nopērku dārzeņus,u.tml. DOMĀJU, ka ēdu veselīgu pārtiku. Bet nereti pieejamā pārtika veikalā patiesībā ir ar zemu uzturvērtību (mākslīgi gatavīnātie augļi,piem.,), tātad-par veselīgu to saukt nebūtu patiesi. Bet tā kā es DOMĀJU,ka ēdu veselīgu pārtiku, tad zemā uzturvērtība pie kājas. Lūk,vēl tāds atačments par ilgdzīvošanu (=veselīgu domāšanu)!
Ierakstīt komentāru