Gribi, lai slavē pavāru?! Gatavo brīvā dabā pēc aktīvas dienas, piemēram, laivošanas. Lai pārsteigtu sagurušos laivotājus, nevajag daudz - tikai nedaudz piepirkt šo un to klāt ierastajiem makaroniem. Dažus saišķīšus svaiga bazilika, ķiplokus, sviestu un sagrieztus tomātus savā sulā - bundžās tirgojas. Svaigi gurķi vai iepriekš uzcepta gaļa būs tikai patīkams papildinājums. Tā tas gadījās piektdienas vakarā pie ugunskura pēc dienas uz ūdeņiem (bildē Vecaistēvs jeb Ivars).
Lielajā katlā vārās upes ūdens čirkainajiem makaroniem. Mazajā katliņā sviests, saspiesti ķiploki (aparātu tālredzīgi biju paņēmusi līdzi), kabatas naža sagriezts svaigais baziliks. Mazais katliņš uz ugunskuru iet un sildas tik ilgi līdz sastāvdaļas smuki zeltainīgi apcepušās un no tām izdalījies īstais aromāts. Kā zināms - ēšanai nepieciešama priekšspēle. Šajā gadījumā, ēdājiem jāsajūt smaržas un tā jānoskaņojas vakariņām.
Lielais katls ar makaroniem pimais gatavs, tiek nokāsts un blakus ugunskuram gaida pasniegšanu. Mazā katliņa saturam tiek pievienoti sagriezti tomāti savā sulā no skardenēm (tika atvērtas ne ar ko citu kā neliela izmēra cirvīti). Paiet krietns laiciņš līdz tomāti sakarst un uzmet mazu burbuli. Tad visam pievieno nelielos kubiņos sagrieztu sieru un pavāra īsu mirkli līdz tas izkusis.
Svinīgā pasniegšana klāt - katra laivotāja bļodiņā makaroni un pa virsu uz Urrā aiziet mērcīte. Smarža visus sagatavojusi labi. Pa apli klejo trauks ar sagrieztu svaigu gurķi, kas ar drusku sāls apkaisīti. Pilnīgs buržuju izgājiens ir Ivīša sarūpētais, manis iepriekš mājās saceptais alnis (vai tomēr briedis?!), kurš palielās šķēlēs auksts klāt tiek piekosts. Cepts tika apmēram 1h 15min 250 grādos ietīts folijā, sakaistīts ar pipariem un sāli (nedaudz vairāk kā parastajai gaļai), šur un tur miesā iebakstīti ķiploku gabaliņi. Pirms došanās uz cepeškrāsni, gabals tika smukam brūnumam parastajā pannā no katras puses pacepināts. Izcepts cepeškrāsnī, tas tika ietīts folijā un paņemts laivā līdzi. Kā jau minēju - kā īstiem bužujiem.
Lai pie vakara ugunskura dzērieniem būtu neliels našķis, folijā tiek ietīti veseli ķiploki, zem kuriem noslēpts mazs kniksīts sviests (katrs ķiploks savā folija gabalā). Iemesti ugunskura oglēs kādas minūtes 10 pacepās, ķeksējām ārā un mielojāmies. Tie norāva jumtu, ja tā var teikt. Pirmo reizi tādus gatavoju. Domāju, ka var arī mājas apstākļos cepeškrāsnī pie 200 grādiem uzcept. Tāpat folijā ar sviestu apakšā, lai nepierauj.
Jāsaka, ka piepūli šādas vakariņas neprasa, tikai nelielu sagatavošanos, jo ķiploki un tomātu bundžas meža vidū kokos neaug. Laiks, domājams, apmēram tikpat aizgāja kā ierastos makaronus ar ketčupu sagatavojot. Nu, labi, varbūt druksu vairāk. Bet ir tā vērts! Ēšana taču ir viena no baudām. Jo īpaši pie ugunskura pēc kārtīgas laivošanas!
Paldies visiem iesaistītajiem par iedvesmu un lielisko kompāniju! Nebūtu šāda laivojiena, nebūtu jaunas pieredzes!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru