Lēmums ir pieņemts

Esmu pieņēmusi lēmumu šajā rudenī neturpināt mācības 'Šefpavāros'. Kaut kā aizvadītajā gadā daudz par daudz virtuves manā dzīvē ienāca. Jau tik tālu, ka jutos neērti runājot par jelko, kas saistās ar ēdienu, kā arī piefiksēju, ka sāk negribēties mājās gatavot ēst. To es negribu! Tādēļ nepieciešama pauze un atgriešanās no skolas & restorānu virtuves uz savējo mājās. Ar laiku to trakkkkki daudzo pavārgrāmatu un žurnālu lasīšanai, eksperimentiem, rosību un prieku rosīties, vairāk pievērsties 'Mājas restorāna' idejas aktualizēšanai. Visticamāk, ka biežāk arī te blogā būšu sastopama ar stāstiem. Tā, apmēram!

Tagad dažas nedēļas te būs pilnīgs miers un klusums, jo dodos atvaļinājumā. Vedīšu mājās iespaidus un dalīšos tajos - ko tais citās zemēs ēd un kas priecē.

Dabā ir garšīgi!

Jāņu brīvdienās krustu šķērsu vizinājāmies pa Z-Kurzemi. Vakariņas tika ķertas upē.
Pirmo mazo zivi atlaižam Tad ēdamā tiek noķerta

Sauciet mani par... Pavāri?!?

He, šodien pavisam īsi un priecīgi - tagad mani var saukt arī par Pavāri! Godam esmu tikusi galā ar mācībām, divām mēnešnieku praksēm un arī gala eksāmeniem. Pat svētku kūka notiesāta, ziedi saņemti un pasniegti, izlaiduma foto pie skolas ieejas uzknipsēts.

Prieks, ka iznākumā kā uzvarošie ir divi 9ieki. Nu, burtiski kā teicamniecei! Tā laikam sanāk, kad dara, kas patīk & patīk, ko dara. Tagad drusku atpūta un septembrī uz Šefpavāriem. Kustinam, kustinam pelēko masu!

Kā ar kazas siera bumbiņām izgāja

Pēdējo reizi stāstīju par to, kā veicās praksē, un, kādas gudrības tur smēlos (arī dalījos). Viena no jauniegūtajām atklāsmēm bija kazas siera bumbiņas, ko plānojās iemēģināt arī pašai mājas apstākļos. Tādēļ biju jo priecīga dienā, kad mamma tika pie kazas siera un padalījās ar mani.

Sagatavošanās darbi tika veikti, lai varētu ķerties vērsim pie ragiem:

- ielēju burciņā eļļu

- iegriezu burciņā svaigas dilles

- uzvilku gumijas cimdus

- atsevišķā bļodiņā samīciju viendabīgā masā sieru

Neba' nu gulēju laiskumā

Tikko finišēju ar praksi, kas ilga gandrīz mēnesi - no Lieldienām līdz pat aizvadītajai sestdienai! Gribu padalīties, kas tur labs izpeldēja, lai skaidrs, ka neba' nu biju atlaidusies slinkumā, nabu sauļojot.

Kopsavilkumam varu teikt, ka šajā prakses vietā (viesnīcas Hotel de Rome restorāns Otto Schwarz) ļoti, ļoti patika - pavāri profesionāli, ēdieni interesanti, kvalitatīvi un gardi, atmosfēra burvīga un īsts komandas gars tajā jūtams. No visiem pavāriem mācījos daudz, daudz jauna - detaļas un nianses, kuras ne uzskaitīt. Jo īpaši Liels Paldies Kristai un Sandim!

Nav pankūku, nav brīvdienu

Mūsu mājā viss ir vienkārši - ja ir brīvdienas, brokastīs ir pankūkas. Attaisnojumam der tikai kādu sastāvdaļu neesamība. Tomēr ir visai liela neiecietība, ja piektdienas vakarā, ejot veikalā, par brīvdienu pankūkām nav padomāts. Man šādas tradīcijas iedibināšanās šķiet ļoti šarmanta. Tādēļ ar prieku brīvdienu rītā pavadu ilgāku laiku pie plīts.

Lai pankūkas izdotos gardas, ir daži knifi, kuri jāzina. Viens no tiem - instruments, ar kuru maisa mīklu (bildē redzamais). Tas palīdz izvairīties no kunkuļiem. Otrs - mīklai jābūt pašķidrai. Kad pirmo reizi prakses vietā pavāre Irina rādīja savu recepti, neticēju, ka no tik šķidras mīklas var izdoties gardas pankūkas. Bet tieši no tādas izdodas!

Vakariņas pēc laivošanas

Gribi, lai slavē pavāru?! Gatavo brīvā dabā pēc aktīvas dienas, piemēram, laivošanas. Lai pārsteigtu sagurušos laivotājus, nevajag daudz - tikai nedaudz piepirkt šo un to klāt ierastajiem makaroniem. Dažus saišķīšus svaiga bazilika, ķiplokus, sviestu un sagrieztus tomātus savā sulā - bundžās tirgojas. Svaigi gurķi vai iepriekš uzcepta gaļa būs tikai patīkams papildinājums. Tā tas gadījās piektdienas vakarā pie ugunskura pēc dienas uz ūdeņiem (bildē Vecaistēvs jeb Ivars).

Notika tā.