Tā kā šobrīd daudzas stundas pēc darba pavadu prakses vietas virtuvē, tad dalos pieredzē un pārdomās, kas tur rodas (mājās virtuvē esmu tik reti, ka retāk vairs nevar). Vakar, darbojoties pie ēdienu gatavošanas, sapratu vienkāršu lietu - bailes virtuvē traucē. To spilgti izjūtu tieši šajā virtuvē, jo nezinu tās noteikumus, ēdienu smalkumus un proporcijas, apcepšanas ilgumus utt. Un tad pie tik elementārām lietām kā sīpolu apcepšana jautāju Pavāram - cik daudz vajag?/ vēl apcept?/ ko pievienot? Lai gan mājās ne prātā nenāktu kādam šādās situācijās ko jautāt. Tāpat arī ar mīklas rullēšanu - vai vēl rullēt?/ cik plānu vajag?/ kādā formā mīklu likt? Un arī taču mājās neko tādu nedarītu. Šīs bailes te traucē. Bet neko darīt, pazemīgi jāiemācās un tad līdz ar zināšanām arī atkāpsies. Jo bailes taču čakarē sīpolus/ mīklu/ jaunā iemācīšanos un jelkocitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru