Pavāru konkurss! Mans pirmais ar otro

Neticēsiet, ko es šodien darīju! Neticēsiet, ko es šodien paveicu! Rakstot visu laiku smaidu! Ķiķinu! Un priecājos! Pamanījāt, cik daudz izsaukuma zīmju? Visu laiku izsaucos! Es piedalījos skolas pavāru konkursā! Izkausās gana amizanti. Likās, ja jau šāda iespēja parādījusies, kādēļ arī neizmantot?! Un labi, ka piekritu - ieguvu neaizmirstamu, aizraujošu un citādāk neiegūstamu pieredzi. Tā izkrāsoja ikdienu, tā ienesa ko jaunu, arī palīdzēs jūnijā, kad būs kvalifikācijas eksāmens liekams un galu galā - bija tiešām jautri.

Pasteigšos visam priekšā - darba tēma 'Pirkstiņ uzkodas no piena produktiem' un te arī mans iznākums bildē:

Kūka Zanei svētkos

Man ļoti patīk kūkas un tortes, kuras ir kā citādāk kā apaļais ripulis uztaisītas. Cik nav skatītas grāmatas un video, cik nav domāts par tām un idejas galvā virpinātas. Jau divas reizes bija iemesls un skaidras domas, kā ko interesantāku uzdāvināt. Ik reizi gan atradās kāds iemesls netaisīt. Nebiju vēl gatava. Tad nu aizvadītajā ceturtdienā ņēmu drosmi rokās un cepināju Zanei Z kūku (biskvīta ar biezpiena krēma pildījumu). Viņas vārda svētki un dzimšanas diena to izpelnījās! Vēlreiz bučas un labākās domas pie Tevis, Zanīīī!

Biskvīta kūka ar dekorēšanu

Aizvadītajā nedēļā skolā cepām biskvīta kūkas. Nebiju tādu vēl gatavojusi. Bija pašiem arī tās jādekorē un jārotā. Citi ļāva pasniedzējai savu roku pielikt, lai daiļi, grezni un kā no īstas konditorejas izskatās. Es nolēmu piedurties pati šai procedūrai un parotaļāties. Tā kā nekad iepriekš to nebiju vēl darījusi, rezultāts tāds kā 3.klases skolniecei izskatās. Bet toties no A līdz Z'et viss mans roku darbs. Ar katru nākamo tad augšu un pilnveidošos.

Pirmais pesto

Saka jau, ka pirmos kaķēnus slīcina, bet es gan gluži pretēji - no maisa ārā un parādu, kas sanāca. Ar pesto. Visi jau saka, ka viegli to pagatavot. Tad nu saņēmos un pamēģināju. Un tiešām viegli. Lai tik sastāvadaļas pieejamas un blenderis ērtībai palīdz.

Pērles no 1928.gada recepšu grāmatas

Brīvdienās mamma nodeva lietošanai dažas ļoti vecas pavār&recepšu grāmatas. Pieķēros tai, kura gados cienījamāka - "210 lētas un viegli sagatavojamas zaļbarības receptes", kuru sarakstījusi Dora Švīkul un redakcija "Atdzimtne" izdevusi 1928.gadā. Pēc grāmatas izlasīšanas radās iespaids, ka Doras kundze bijusi veģerātisma piekritēja ar ievirzi uz svaigēšanu. Progresīva dāma! Bet ne par to mans stāsts.

Sapnis virtuvē

Pamodos visai nesaprotamās noskaņās - it kā amizanti un uzjautrinoši, bet no otras puses kaitinoši. Naktī uz rīta pusi biju savā skolas virtuvē, kur visi cepām tortes. Biju izlūgusies iespēju taisīt to vairākos stāvos un ap to baigi ķimerējos - kaut kas sanāca, kaut kas Pizas torni atgādināja. Katrā gadījumā ņēmos pilnās burās ap visiem stāviem, konstrukcijām un dekorācijām.

Te pēkšņi kaut kāda sveša meitene no citas grupas mēģina pieslēgties un sāk kaut ko komentēt un tā kā palīdzēt. Jāsaka, ka jēgas no tā maz, lai neteiktu, ka pat traucējoši un manu skaistumu izjaucoši. Nevietā un šķībi bez gala kleksē virsū krēma rozītes (es tās vispār tur negribēju redzēt!), kaut ko tur baksta ap maniem tā jau nestabilajiem stāviem. Es viņai korekti un zolīdi mēģināju pateikt, ka pati tikšu galā. Bet viņa ņem un apvainojas. Un ko viņa dara?! Paņem jēlas olas un met man virsū! Viņa neapstājās pie vienas, daudzas manā virzienā lidoja. Tā arī, atvairīdamās no šķistošajiem objektiem, piemodos.

Kā es gaļu gatavoju

Fakts, ka neēdu gaļu, neatbrīvo no tās gatavošanas. Tā nu, gribot būt laba saimniecīte un draudzene, devos uz tirgu, lai pie bezgala šarmanta kunga iegādātos divus gabalus liellopa gaļas. Tāda kā fileja, tāda kā karbonāde, ar visu kaulu un paliela. Apjautājos gaļas-kungam par labāko gatavošanu un vienu porciju iedvesmoja sinepēm. Otrs jau klasiskās variants - sāls, pipari un sīpols.