Pamodos visai nesaprotamās noskaņās - it kā amizanti un uzjautrinoši, bet no otras puses kaitinoši. Naktī uz rīta pusi biju savā skolas virtuvē, kur visi cepām tortes. Biju izlūgusies iespēju taisīt to vairākos stāvos un ap to baigi ķimerējos - kaut kas sanāca, kaut kas Pizas torni atgādināja. Katrā gadījumā ņēmos pilnās burās ap visiem stāviem, konstrukcijām un dekorācijām. 
Te pēkšņi kaut kāda sveša meitene no citas grupas mēģina pieslēgties un sāk kaut ko komentēt un tā kā palīdzēt. Jāsaka, ka jēgas no tā maz, lai neteiktu, ka pat traucējoši un manu skaistumu izjaucoši. Nevietā un šķībi bez gala kleksē virsū krēma rozītes (es tās vispār tur negribēju redzēt!), kaut ko tur baksta ap maniem tā jau nestabilajiem stāviem. Es viņai korekti un zolīdi mēģināju pateikt, ka pati tikšu galā. Bet viņa ņem un apvainojas. Un ko viņa dara?! Paņem jēlas olas un met man virsū! Viņa neapstājās pie vienas, daudzas manā virzienā lidoja. Tā arī, atvairīdamās no šķistošajiem objektiem, piemodos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru