Brīvdienās mamma nodeva lietošanai dažas ļoti vecas pavār&recepšu grāmatas. Pieķēros tai, kura gados cienījamāka - "210 lētas un viegli sagatavojamas zaļbarības receptes", kuru sarakstījusi Dora Švīkul un redakcija "Atdzimtne" izdevusi 1928.gadā. Pēc grāmatas izlasīšanas radās iespaids, ka Doras kundze bijusi veģerātisma piekritēja ar ievirzi uz svaigēšanu. Progresīva dāma! Bet ne par to mans stāsts.
Manu uzmanību plānajā grāmatiņā piesaistīja divas spilgtas pērles, arī dažādi vārdi lika smaidīt - tādi mīlīgi, amizanti un arī galīgi nedzirdēti. Sākšu ar pērlēm:
- "Tikai tādēļ, ka ēdam vienmuļu barību, mēs tā alkstam alkoholisku dzērienu. Labi stimulēts, pareizi ēdināts cilvēks, nekad nepaliks dzīvnieku kārtā, nekad nepiedzersies līdz reibšanai. No tāda soļa viņu atturēs pastiprināta nervu darbība, darbīgas smadzenes, kādas visiem pareizi ēdinātiem organismiem."
- "... bet visādus sparģeļus un špinātus, kuri skaitās barību labākos produktos, pārvērst pilnīgi nebaudāmā maltītē, ja gatavotāja nebūs izveicīga, labu garšu un veselīgu instinktu apbalvota sieviete."
Turpinājumā daži amizantie un arī nedzirdētie vārdi:
- špināti;
- velgums;
- apetītīgākais;
- dietika;
- kombinējumi;
- miltaiņas;
- konzervi;
- nomaitāšana;
- sakožļātu;
- un tad visur mīkstais ŗ un ch salikums: kuŗiem, kaŗoti, mechanisms, techniski, psichiska u.c.
Bet ziniet, kas visvairāk sirdi sildīja? Ar roku uz mazas lapiņas pierakstīta Omītes ķirbju salātu recepte, dzejolis un atziņa Lai Tu pats Zālamans būtu, uzklausi arī skudru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru