Fakts, ka neēdu gaļu, neatbrīvo no tās gatavošanas. Tā nu, gribot būt laba saimniecīte un draudzene, devos uz tirgu, lai pie bezgala šarmanta kunga iegādātos divus gabalus liellopa gaļas. Tāda kā fileja, tāda kā karbonāde, ar visu kaulu un paliela. Apjautājos gaļas-kungam par labāko gatavošanu un vienu porciju iedvesmoja sinepēm. Otrs jau klasiskās variants - sāls, pipari un sīpols.
Tātad, abus gabaliņus sagatavoju divās dažādās marinādēs. Pirmais variants - no abām pusēm kārtīgi nokaisīju ar sāli, pipariem, no abām pusēm salipināju apkārt pusripās sagrieztu sīpolu, tad gaļai pa virsu uzspraudu svaiga rozmarīna zariņu. Man šķiet, ka gaļai piestāv. Tāpat kā zivij piestāv svaigs timiāns.
Kad nu gabals bija sapakots, tas divas dienas, iepakots caurspīdīgajā plēvē, nostāvēja ledusskapī. Kad pienāca cepšana, sapratu, ka nav ne jausmas, cik ilgi un kur labāk to cept. Lai saveidotos labi brūna garoziņa un visus gaļas labumus saglabātu iekšpus gaļas, to no abām pusēm kārtīgi nocepu pannā uz plīts (no katras puses ~7-9min). Tā kā cepeškrāsnī negribējās to likt, baidoties, ka izsausēs (kopš pēdējās sarunas ar pasniedzēju par grilla režīmu cepeškrāsnī, tam vairs neticu. domāju, ka tas pielikts, lai izskatās tjūningotāka cepeškrāsns), nācās tikt galā ar plīts virsmu. Grūti bija cept pannā, jo šķidruma pietrūka, karstā temperatūra pannu karsēja sausu un attiecīgi gaļa kļuva aizvien tumšāka. Tā kā gabals paliels, ar to izcepšanos tik ātri negāja. Tas man nepatika, tādēļ pielēju vēl nedaudz eļļas mitrumam un nepiedegšanai. Kā tagad zinu teikt, te bija jākļust vērīgai. Kad liku galdā vakariņas, gaļa iekšpusē bija rozā. Varbūt uzķēru vidēji asiņainās gaļas smeķi?! Nezinu, bet iznākums, manuprāt, pārāk rozā.
Un te mans otrs variants: sāls, pipari, sinepes un medus. Gaļas gabalu no visām pusēm kārtīgi nokaisīju ar sāli un pipariem, tad nosmērēju ar sinepēm un visu pārlēju ar siltu, minimālā ūdens daudzumā pašķīdinātu medu. Tā kā gaļa ledusskapī stāvēja dažas dienas, laiku pa laikam gaļu apgrozīju, lai no visām pusēm labi sasūcas. Gabals, protams, ietīts pārtikas plēvē.
Šajā cepšanas reizē jau biju gudrāka, nocepu brūnumu no abām pusēm pannā uz plīts un tad lēju klāt pasālītu ūdeni, lai izsautējas. Un izdevās. Bija gan brūns, gan arī gatavs līdz galam un sulīgs.
Tagad zinu teikt, ka ar sāli un pipariem nevajag skopoties, baigi sasūcas iekšā. Un sutināt arī vajag kārīgi, lai ir prieks un garša laba. Versijas marinādēm, protams, simts un viena.
2 komentāri:
Lai gaļa nepaliktu sausa, to nevajag cept eļļā, bet gan jācep sviestā. Neiedziļināšos visā garajā molekulāro reakciju ķēdē (ja interesē atsauce, tad šo vienā raidījumā stāstīja Mārtiņš Sirmais), bet īsumā - piena produktā sviestā esošās molekulas "noslēdz" gaļas gabalu un šķidrums no tā ārā netiek, līdz ar to smuki izsutina gaļu no iekšpuses. Es vispirms gaļu lielā karstumā apcepu sviestā smuki brūnu no abām pusēm (~ 5 min vienai pusei) un tad lieku stikla traukā ar vāku un iekšā cepeškrāsnī ~ 220-240 grādos cepu vēl kādas min 20-30 (atkarībā no gaļas gabala biezuma) līdz gatava. Sanāk ļoti sulīga un tiešām tāda, ka "mutē kūst", lai cik arī tas dīvaini neizklausītos par gaļu. Tā var izcept gan pliku gaļu, gan arī pie gaļas klāt visvisādus dārzeņus un vēl pārliet ar saldo krējumu un cept tā visu kopā, bet tas jau improvizācijas un gaumes jautājums.
Grills varbūt arī ir uztjūnētā fīča, bet elektriskās cepeškrāsns lietderīgums un neaizstājamība dzīvē ir pierādīts neapgāžami. Vismaz manā virtuvē noteikti.
Mans šīs reizes izaicinājums bija tikt pie sulīgi gardas gaļas, cepot to pannā uz plīts. Cepeškrāsns ir svēta un neaizvietojama lieta virtuvē (izņemot grilla režīmu)!
Par to garoziņu - jā, tieši tā arī ir. Lielā jo lielā karstumā jānocep no abām pusēm, lai garoza saveidotos un visu gardumu paturētu iekšpusē. Šoreiz vajadzēja vēl tikai to iekšpusi kārtīgi izkarsēt. Sautēšana to izdarīja.
Ierakstīt komentāru