Pirmais pesto

Saka jau, ka pirmos kaķēnus slīcina, bet es gan gluži pretēji - no maisa ārā un parādu, kas sanāca. Ar pesto. Visi jau saka, ka viegli to pagatavot. Tad nu saņēmos un pamēģināju. Un tiešām viegli. Lai tik sastāvadaļas pieejamas un blenderis ērtībai palīdz.

Pērles no 1928.gada recepšu grāmatas

Brīvdienās mamma nodeva lietošanai dažas ļoti vecas pavār&recepšu grāmatas. Pieķēros tai, kura gados cienījamāka - "210 lētas un viegli sagatavojamas zaļbarības receptes", kuru sarakstījusi Dora Švīkul un redakcija "Atdzimtne" izdevusi 1928.gadā. Pēc grāmatas izlasīšanas radās iespaids, ka Doras kundze bijusi veģerātisma piekritēja ar ievirzi uz svaigēšanu. Progresīva dāma! Bet ne par to mans stāsts.

Sapnis virtuvē

Pamodos visai nesaprotamās noskaņās - it kā amizanti un uzjautrinoši, bet no otras puses kaitinoši. Naktī uz rīta pusi biju savā skolas virtuvē, kur visi cepām tortes. Biju izlūgusies iespēju taisīt to vairākos stāvos un ap to baigi ķimerējos - kaut kas sanāca, kaut kas Pizas torni atgādināja. Katrā gadījumā ņēmos pilnās burās ap visiem stāviem, konstrukcijām un dekorācijām.

Te pēkšņi kaut kāda sveša meitene no citas grupas mēģina pieslēgties un sāk kaut ko komentēt un tā kā palīdzēt. Jāsaka, ka jēgas no tā maz, lai neteiktu, ka pat traucējoši un manu skaistumu izjaucoši. Nevietā un šķībi bez gala kleksē virsū krēma rozītes (es tās vispār tur negribēju redzēt!), kaut ko tur baksta ap maniem tā jau nestabilajiem stāviem. Es viņai korekti un zolīdi mēģināju pateikt, ka pati tikšu galā. Bet viņa ņem un apvainojas. Un ko viņa dara?! Paņem jēlas olas un met man virsū! Viņa neapstājās pie vienas, daudzas manā virzienā lidoja. Tā arī, atvairīdamās no šķistošajiem objektiem, piemodos.

Kā es gaļu gatavoju

Fakts, ka neēdu gaļu, neatbrīvo no tās gatavošanas. Tā nu, gribot būt laba saimniecīte un draudzene, devos uz tirgu, lai pie bezgala šarmanta kunga iegādātos divus gabalus liellopa gaļas. Tāda kā fileja, tāda kā karbonāde, ar visu kaulu un paliela. Apjautājos gaļas-kungam par labāko gatavošanu un vienu porciju iedvesmoja sinepēm. Otrs jau klasiskās variants - sāls, pipari un sīpols.

Gribētu šīs grāmatas plauktā

Mājās, kad nu iespējams, paskatos Julia Child raidījumus (paldies Domasam par ieteikumu!). Meklējot visu ko par šo savdabīgo dāmu, atradu viņas grāmatu Mastering the art of French cooking, tā savukārt aizveda pie citām iekārojamām pavārgrāmatām. Meklējumu laikā nonācu daudzos topos, garos sarakstos un viedokļos, un sapratu, ka dažas no visām grāmatām gribētos arī savā mājas plauktā.

Man garšo arī jūras asaris

Vakariņās tika pamēģināts jūras asaris. Līdz šim vēl nebiju to gatavojusi.

Austiņcepumi pašas rokām

Man dikti garšo maziņie, plāniņie un kraukšķīgie austiņ-cepumi. Liels bija mans prieks, kad aizvadītajā gadā recepšgrāmatā "Gardēža rokasgrāmata" (Hedviga Marija Štūbere) uzzināju, kā šādus gardumus pagatavot pašai. Tas aizņem traki maz laika un ir tik vienkārši kā viens-divi gatavs! Esmu jau tiktāl, ka eksperimentēju un cepumus papildinu ar kanēli, šovakar pamēģināšu arī ar plānu, plānu kārtu ievārījuma. Vēl varētu magones iemānīt. Padalos šajos vienkāršajos soļos, arī bildēm.